rauties
rauties raujos, raujies, raujas, pag. rāvos; refl.
1.Strauji virzīties, parasti pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriAnnele rāvās caur krūmiem, grima muklājā..
1.1.Strauji sākt virzīties, arī strauji virzīties (par transportlīdzekļiem).
PiemēriPatīkami uzspiest kāju gāzes pedālim, just, kā mašīna raujas uz priekšu, strauji uzņemot ātrumu..
1.2.Par parādībām dabā.
Piemēri..šļūdonis nodrebēs un ar pērkonīgiem grāvieniem uz priekšu rausies..
1.3.Pēkšņi mainīt kustības virzienu (parasti atbrīvojot kam vietu). Arī strauji slēpties (no kā, kur, aiz kā).
PiemēriMan kā puikam no svešiem aizvien bija drusku pabail, tālab es rāvos kaut kur nostāk..
2.Ar strauju, spēcīgu ķermeņa kustību censties atbrīvoties (no tā, kas satur, aiztur).
PiemēriSaoduši vilku smaku, zirgi trūkās un tramīgi krāca, raudamies no saitēm..
3.Spraigi, intensīvi darīt ko, darboties.
PiemēriRudeņos, labības kulšanas laikā, Ansis rāvās dienām un naktīm, un, kur viņš kūla, tur allaž gāja jautri.
Stabili vārdu savienojumi
3.1.novec. Cīnīties, arī strīdēties. Spēkoties.
PiemēriIesācies briesmīgs cīniņš: tilts vien drebējis, kā viņi tur rāvusies.
3.2.Steigties, strauji gatavoties (ko darīt).
PiemēriPiecdesmito gadu beigās, kad kritika uzbruka «Vienas nakts hronikai», Ēvalds [Vilks] bija pirmais, kas rāvās mani aizstāvēt.
3.3.pārn. Dedzīgi vēlēties nokļūt (kur), darīt (ko). Tiekties (pie kā, uz kurieni u. tml.).
Piemēri..Ēriks raujas prom no plašuma, sabiedrība viņu it kā apgrūtina..
4.Vilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, sasprindzināt muskuļus (piemēram, lai aizņemtu mazāk vietas, mazinātu aukstuma sajūtu).
Piemēri..vēju sviestās krusas žvarksti un lietus šmīksti vairs neliek drebēt un čokurā rauties, bet aijā miegā kā maiga šūpuļdziesma.
4.1.Cieši kļauties, tīties (piemēram, mētelī, segā), parasti aiz aukstuma.
PiemēriMeijers iet pa aizputināto ceļu un instinktīvi raujas savā uzvalkā.
4.2.Liekties, vilkties uz iekšu (parasti aiz aukstuma, sāpēm, bada) — par ķermeņa daļām.
Piemēri..vēders raujas pie ribām un ēstgriba ir kā vilkam. Pārtikas deva.. vairs izsalkumu nespēj apmierināt.
4.3.Parasti savienojumā ar «sevī»: censties norobežoties no citiem, noslēgties.
PiemēriIk cietējs sevī raujas, kaut mērķis viens un viena cīņa bij..
5.Baidīties. Arī valdīties.
PiemēriPoga tik uzstājīgs, ar tik asu mēli, ka visa kazarma mazliet rāvās no viņa.
6.parasti 3. pers. Tikt pārtrauktam, apgrūtinātam (par elpu, balsi).
PiemēriVagons pārkurināts - elpa raujas ciet..
7.parasti 3. pers. Kļūt mazākam (pēc apjoma) — parasti par audumu, apģērbu.
PiemēriVai nu taļļainā jaka bija rāvusies, vai Jūla pati vēl augumā pieņēmusies, kas to lai izzina, bet pogu vietas stipri iežmaudzās Jūlas ķermenī.
7.1.Kļūt īsākam (par laikposmu).
PiemēriBēdīgs un garš šis rudens Robežniekos. Kā dienas raujas un kļūst vēsākas, tā cilvēki arvien vairāk atsalst cits no cita.
7.2.Kļūt mazākam (par piena izslaukumu).
Piemēri..viņa govij sāk piens rauties..
Stabili vārdu savienojumiRauties (arī plēsties, sisties, kauties) ar darbiem. Rauties (arī plēsties) pušu (arī uz pusēm).
Avoti: 6-2. sējums