sašķobīties
sašķobīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos
1.Refl. → sašķobīt1; tikt sašķobītam.
PiemēriPašā meža vidū vienpus ceļa nosūnojusi, sašķobījusies pelēka māja..
1.1.Savilkties šķībi, greizi (par seju, tās daļu).
PiemēriMeitenītes sejiņa sašķobījās, un uz vietas gāja vaļā lielais brēciens.
2.parasti 3. pers. Refl. → sašķobīt2. Tikt sašķobītam.
Piemēri..vairs nesēdējām vienā solā, un man piezagās bažas, ka nesašķobās mūsu draudzība.
Avoti: 7-1. sējums