sašļukt
sašļukt -šļuku, -šļūc, -šļūk, pag. -šļuku; intrans.
1.Šļūkot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
PiemēriBaļķi sašļuka [ragavās] uz malu, radās smaguma pārkare..
2.Nespēt noturēties stāvus un bezspēkā noslīgt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī saļimt.
Piemēri..pusgraudniece.. aizkunkstējās un sašļuka uz savu [linu] sauju čupas.
3.Novājējot zaudēt, parasti ievērojami, stingrumu, slābi nokarāties (par ķermeņa daļām).
PiemēriSen Ziemciešu tēvs nav ieskatījies spogulī, un nu viņam pašam brīnums par savu augumu: saliecies, sašļucis..
3.1.Kļūt, parasti ļoti, vājam, nespēcīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriĶēve.. no tā trakā svētku brauciena bieži klepoja un acīm redzami sāka sašļukt.
3.2.Zaudēt, parasti ievērojami, apjomu, arī stingrumu (par priekšmetiem).
PiemēriSkolotājas priekšā viņš [zēns] nolika bāli zilu, sašļukušu gumijas pūslīti, piestiprinātu pie brūna koka kātiņa...Skolotāja iemeta pīkstuli galda atvilktnē..
3.3.sar. Samazināties (piemēram, par īpašumu, nauda līdzekļiem).
PiemēriSaņemtā nauda sākumā likās gluži pieklājīga, bet, kad samaksāja parādus, nopirka.. šo to iedzīvei, rocība bīstami sašļuka līdz dažiem simtiem.
4.sar. Pazaudēt, parasti pilnīgi, možumu, kļūt, parasti ļoti, bēdīgam, grūtsirdīgam.
PiemēriIndulis stāv tāds pavisam sašļucis, no pirmītējās bravūras vairs ne miņas.
4.1.Pasliktināties, parasti ļoti (par psihisku stāvokli).
PiemēriGarastāvoklis sašļuka ar katru mirkli vairāk.
Stabili vārdu savienojumiDūša sašļūk (arī ir, saskrien) papēžos.
Avoti: 7-1. sējums