Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sašņorēt
sašņorēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
Sasaitēt, sasiet, parasti ar auklu, saiti (apavus, arī apģērbu).
PiemēriHarijs steidzīgi apāva zābaku, sašņorēja tā, ka vakarā tikko varēja atraisīt.
  • Harijs steidzīgi apāva zābaku, sašņorēja tā, ka vakarā tikko varēja atraisīt.
  • Žaketes vietā šodien viņš bija uzvilcis oranžu frotē auduma kreklu, uz krūtīm ar zilu auklu sašņorētu.
Avoti: 7-1. sējums