Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sašņaukt
sašņaukt -šņaucu, -šņauc, -šņauc, pag. -šņaucu; trans.
Šņaucot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu). Piešņaukt.
PiemēriSašņaukt lakatiņu netīru.
Avoti: 7-1. sējums