sašķūrēt
sašķūrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Šķūrējot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
PiemēriIetves malā bija sašķūrēts sniegs..
- Ietves malā bija sašķūrēts sniegs..
- Siens šķita pamitrs, tik tiešām gudrāk bija mest šepat ārā pie šķūņa un izkaltēt, kā nākas. Vēlāk sašķūrēt kopā un sanest zem jumta..
1.1.Šķūrējot (ko), izveidot (piemēram, kaudzi).
PiemēriCeļinieki paspējuši tikai sašķūrēt lielus zemes vaļņus..
- Ceļinieki paspējuši tikai sašķūrēt lielus zemes vaļņus..
Avoti: 7-1. sējums