sašķīst
sašķīst parasti 3. pers., -šķīst, pag. -šķīda; intrans.
1.Sadalīties daļās, vairākos gabalos, parasti pēc trieciena, sitiena (par priekšmetiem, to kopumu).
PiemēriPuķupods ar zilajām neaizmirstulītēm nokrita zemē un sašķīda sīkās druskās.
1.1.Straujā kustībā, triecoties pret ko, sadalīties, izkliedēties (parasti par kā šķidra kopumu).
PiemēriBaltas viļņu krēpes ar dārdošu troksni sašķīst pret krasta klintīm.
1.2.pārn. Pēkšņi izjukt, nerealizēties (piemēram, par nodomiem, plāniem).
PiemēriBet visas.. cerības, drošās un nedrošās, sašķīda vienā pašā acumirklī kā ziepju burbuļi.
2.Tiekot vārītam, sadalīties, pārvērsties mīkstā masā, parasti pilnīgi.
PiemēriNomazgātus rabarberus nomizo, sagriež, ieber katlā, pielej ūdeni un vāra, kamēr tie sašķīst.
Avoti: 7-1. sējums