sašķobīties
sašķobīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos
1.Refl. → sašķobīt1; tikt sašķobītam.
PiemēriPašā meža vidū vienpus ceļa nosūnojusi, sašķobījusies pelēka māja..
- Pašā meža vidū vienpus ceļa nosūnojusi, sašķobījusies pelēka māja..
- Mārcis grūž varonīgi, bet [loga] rāmis sašķobās, nokrekst un stāv kā iemūrēts.
- Pēkšņi viņš sašķobījās: paslīdēja kāja - zem plānās sniega segas izrādījās ledus.
1.1.Savilkties šķībi, greizi (par seju, tās daļu).
PiemēriMeitenītes sejiņa sašķobījās, un uz vietas gāja vaļā lielais brēciens.
- Meitenītes sejiņa sašķobījās, un uz vietas gāja vaļā lielais brēciens.
- Mazā mute negaidot sašķobījās, un lūpas nodrebēja.
2.parasti 3. pers. Refl. → sašķobīt2. Tikt sašķobītam.
Piemēri..vairs nesēdējām vienā solā, un man piezagās bažas, ka nesašķobās mūsu draudzība.
- ..vairs nesēdējām vienā solā, un man piezagās bažas, ka nesašķobās mūsu draudzība.
- Sezonas beigās komandā sašķobījās arī disciplīna.
Avoti: 7-1. sējums