sašķobīt
sašķobīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Šķobot izkustināt (no kāda stāvokļa); šķobot padarīt (ko), parasti pilnīgi, šķību, greizu.
PiemēriSašķobīt sētas mietu.
1.1.Savilkt šķībi, greizi (seju, tās daļu).
PiemēriJa vajadzēja.., viņa varēja būt arī stūraina, ar sašķobītu seju un nepatīkamu balsi.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, doma, uzskats, attiecības) zaudē savu stabilitāti, noturību.
PiemēriSašķobīt kāda pārliecību.
Avoti: 7-1. sējums