ierauties
ierauties -raujos, -raujies, -raujas, pag. -rāvos; refl.
1.Ievirzīties (kur iekšā), lai paliktu, nepamanīts, lai paslēptos.
PiemēriBet viņa jau bij ierāvusies atpakaļ kameras tumsā.
1.1.Cieši iekļauties, ievilkties (piemēram, mētelī, apkaklē, parasti aiz aukstuma).
PiemēriEju, ierāvies vecā mētelī, un ātros soļos.. steidzos uz darbu.
1.2.Ievirzīties uz iekšu (par ķermeņa daļu).
Piemēri..Miglas Augusts aiz citu mugurām saruka arvien mazāks, galva ierāvās plecos..
2.Savienojumā ar «sevī»: norobežoties no citiem, noslēgties.
PiemēriVilis apsēdās.. un drūmu domu pilns ierāvās sevī.
2.1.Uzturēties (noteiktā vietā), norobežojoties no citiem.
PiemēriStarpbrīdī Mirdza.. sagrūdās ar Ēriku, kas, visu ziemu ierāvies savā mājā un nekur nerādījies, šovakar bija atnācis uz sarīkojumu.
Stabili vārdu savienojumi
Avoti: 3. sējums