iere
iere -es, dsk. ģen. -ru, s.
ieris -ra, v.; retāk
1.Iedobums krāsns mūrī (kur var ko žāvēt, sildīt).
PiemēriUn viņa mājā tu neredzēji neviena prusaka, jo viņš atvedis no Rīgas zaļo pulveri un izpūtis pa ierēm un aizkrāsni.
2.Krāsns mūrītis.
PiemēriSmagiem un lēniem soļiem vecais Krūze aizgāja līdz krāsnij un apsēdās uz ieres.
3.Dūmvads (krāsnī).
PiemēriKāpēc virtuvē tik drausmīgi nāk dūmi? Vai saimnieces pelnus izgrābušas pirms kurināšanas? Venta apskata ieres un dūmeni..
Avoti: 3. sējums