ieraut
ieraut -rauju, -rauj, -rauj, pag. -rāvu.
1.trans. Raujot ievirzīt (kur iekšā).
PiemēriOsiene izķēra skuķim to ābola pusi, iesvieda pār zediņiem atpakaļ dārzā, pašu ierāva istabā.
1.1.Strauji ievirzīt (kur iekšā).
PiemēriPat glābšanas riņķus, nerunājot jau nemaz par laivām, ierāva dzelmē.
1.2.sar. Strauji ievest (parasti vezumu).
PiemēriStepiņš.. bija.. paguvis ievest divus vežmeļus siena un šodien, ja tikai pieturēsies laiks, varēs vēl ieraut vezumus četrus.
1.3.Strauji ieelpot (gaisu).
PiemēriElpa augsti ceļ krūtis, tomēr kā slāpdama viņa paver muti, ierauj āra gaisu.
1.4.Smēķējot strauji ievilkt (dūmus).
PiemēriJansona kungs sirdīgi ierauj dūmu no cigāra, atgrūž tasi un baltām acīm paskatās Jānī.
1.5.sar. Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu).
1.6.Ievirzīt uz iekšu (ķermeņa daļu). Ievilkt (4).
Piemēri..nāca liels, resns, bārdains kungs, galvu pusuzslietā bebrādas apkaklē ierāvis..
1.7.Pievilkt sev klāt (parasti asti).
Piemēri..tikko Bobis pamanīja uz krasta savu likumīgo saimnieku, tas ierāva asti un meklēja, kur paslēpties.
Stabili vārdu savienojumiAsti ierāvis (arī nolaidis).
1.8.Strauji virzot (piemēram, roku, kāju pa negluda priekšmeta virsmu), iedurt (ādā).
PiemēriIeraut pirkstā skabargu.
2.trans. Panākt, būt par cēloni, ka piedalās, iesaistās (darbībā, pasākumā). Panākt, būt par cēloni, ka nokļūst kādā (parasti nevēlamā, situācijā).
PiemēriVai Mirdza ar savu straujumu nebija viņus visus ierāvusi dēkā, par kuru var saņemt arī rājienu..
3.intrans.; sar. Spraigi strādāt.
PiemēriLielākā daļa bij tādu kā Frīdis, raduši labi ieraut dienu, divas trīs, lai tad atkal nedēļu varētu brīvi padzīvot..
4.trans.; sar. Labi nopelnīt, saraust (naudu).
PiemēriUn ar šo veikalu viņam ejot tik labi, ka dažā vasarā viņš ieraujot pa simtam un ij vēl vairāk rubļu.
Stabili vārdu savienojumiIeraut (arī iecirst, iegriezt, iesist u. tml.) robu.
Avoti: 3. sējums