ierāvējs
ierāvējs -a, v.
ierāvēja -as, s.
1.Darītājs → ieraut.
2.sar. Cilvēks, kas cenšas iedzīvoties uz cita rēķina.
Piemēri«..tu esi kļuvis līdzīgs ierāvējam - visu, visu sagrābt tikai sev.»
- «..tu esi kļuvis līdzīgs ierāvējam - visu, visu sagrābt tikai sev.»
- Par pārdevējiem izraugāmi godīgi, prasmīgi kolhoznieki, bet nevis.. bijušie privāttirgotāji un citi ierāvēji..
Avoti: 3. sējums