ieredzēt
ieredzēt -redzu, -redzi, -redz, pag. -redzēju; trans.
1.Būt labās domās (par kādu), izturēties ar patiku un labvēlību (pret kādu).
PiemēriLabi ieredzēts cilvēks.
- Labi ieredzēts cilvēks.
- Kareivji savu komandieri ieredzēja klusā, saticīgā rakstura un nesavtības dēļ.
- Zemnieks labprāt ieredz šos putniņus un ļauj tiem savā pajumtē taisīt perēkļus - jo, kur bezdelīga mīt, tur mītot laime.
- Viņa nevarēja ieredzēt piedzērušus cilvēkus un jau kā maza meitene juta riebumu pret tiem.
1.1.parasti nolieguma formā vai savienojumā ar «nevarēt». Izjust nepatiku (piemēram, pret parādību, norisi). Nevarēt paciest.
PiemēriĶirurgs Avots pieiet pie loga un.. asi saka: «Nemīlu naktis. Es tās neieredzu. Nīstu tumsu.»
- Ķirurgs Avots pieiet pie loga un.. asi saka: «Nemīlu naktis. Es tās neieredzu. Nīstu tumsu.»
- Ilgi grābstīja un nevarēja satvert mazos sudraba pieckapeikus [pieckapeikas]. Tos viņa pa laikam nevarēja ieredzēt.
Stabili vārdu savienojumiNeieredzēt (arī nevarēt ieredzēt) ne acu galā.
- Neieredzēt (arī nevarēt ieredzēt) ne acu galā — Nepavisam neieredzēt (kādu). Nepavisam nevarēt paciest (ko).
Avoti: 3. sējums