polsteris
polsteris -ra, v.
1.Ar audumu, ādu u. tml. materiālu apvilkta elastīga spilvenveida detaļa (piemēram, mēbelēm).
PiemēriJūraszāļu polsteris.
- Jūraszāļu polsteris.
- Vates polsteris.
- Samta polsteris.
- Dīvāna polsteris.
- Durvju polsteris.
- Automobiļa sienu polsteri.
- Polsteru audums.
- Mīkstām mēbelēm parasti izveido trīs polstera slāņus. Pirmo slāni ieteicams izveidot no jūras zālēm, otro - no zirgu astriem. Trešo - sedzējslāni - izveido no vates.
2.Pildījums (piemēram, no vates, vatelīna) starp (apģērba) virsdrēbi un oderi. Detaļa, ko iešuj apģērbā, lai veidotu tam vēlamo formu, arī, lai palielinātu tā biezumu.
PiemēriJakas polsteris.
- Jakas polsteris.
- Vestes polsteris.
- Rītasvārku polsteris.
- Ja augumam slīpi pleci, ieteicami mazi, mīksti plecu polsteri.
- Spēlētāji [amerikāņu futbolā] vairāk atgādina hokejistus - biezi polsteri un bruņas uz elkoņiem, pleciem, ceļgaliem, ķiveres, žokļu sargi.
- Uz kreisās rokas [peruāņu] pīķu nesēji uzlika biezu vilnas polsteri, pret ko balstīja pīķa galu.
3.Elastīgs veidojums, ko piestiprina, lai radītu (kam) vēlamo formu.
PiemēriLai [grimējot] radītu sevišķi lielus, apaļus vaigus, dubultzodu vai skaustu, attiecīgās formas vates polsterus izveido starp divām auduma kārtām.
- Lai [grimējot] radītu sevišķi lielus, apaļus vaigus, dubultzodu vai skaustu, attiecīgās formas vates polsterus izveido starp divām auduma kārtām.
Avoti: 6-2. sējums