Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
polsterēt
polsterēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Pārklāt (parasti mēbeles vai to daļas) ar polsteri (1).
PiemēriSevišķi ērti ir mīkstie - polsterētie krēsli.
2.Iešūt (apģērbā) polsteri (2).
PiemēriPolsterēt vesti.
3.Piestiprināt (kam) polsteri (3).
PiemēriJa aktiera seja ļoti vāja, īsti apaļu, pilnīgu vaigu iespaidu ar grimu krāsu palīdzību nevarēs panākt. Tādā gadījumā vaigi jāpolsterē ar vates un auduma līmējumiem..
Avoti: 6-2. sējums