Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
polsterēt
polsterēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Pārklāt (parasti mēbeles vai to daļas) ar polsteri (1).
PiemēriSevišķi ērti ir mīkstie - polsterētie krēsli.
  • Sevišķi ērti ir mīkstie - polsterētie krēsli.
  • Kabinetā stāvēja ar ādu apvilkts dīvāns.. Viss bija polsterēts, durvis sedza biezs popējums..
  • Telpu norobežošanai gatavo blīvas durvis. Vajadzības gadījumos, trokšņu klusināšanai, tās pat polsterē un pārvelk ar dermatīnu.
2.Iešūt (apģērbā) polsteri (2).
PiemēriPolsterēt vesti.
  • Polsterēt vesti.
  • Polsterēt mēteli.
  • Polsterēti rītasvārki.
  • Viņš valkā polsterētas žaketes, lai slēptu iekritušo krūšukurvi.
  • Viņš bija ģērbies košās biksēs un plecos stipri polsterētā rūtainā žaketē..
3.Piestiprināt (kam) polsteri (3).
PiemēriJa aktiera seja ļoti vāja, īsti apaļu, pilnīgu vaigu iespaidu ar grimu krāsu palīdzību nevarēs panākt. Tādā gadījumā vaigi jāpolsterē ar vates un auduma līmējumiem..
  • Ja aktiera seja ļoti vāja, īsti apaļu, pilnīgu vaigu iespaidu ar grimu krāsu palīdzību nevarēs panākt. Tādā gadījumā vaigi jāpolsterē ar vates un auduma līmējumiem..
Avoti: 6-2. sējums