Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
polonēze
polonēze -es, dsk. ģen. -žu, s.
Lēna, svinīga poļu deja, arī sarīkojumu deja taktsmērā (ar ko parasti sāk dejas svinīgos sarīkojumos). Šīs dejas muziķa.
PiemēriViesi, noskatījušies balles atklāšanas ceremoniālu, kārtojās polonēzei.
Avoti: 6-2. sējums