Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
polsteris
polsteris -ra, v.
1.Ar audumu, ādu u. tml. materiālu apvilkta elastīga spilvenveida detaļa (piemēram, mēbelēm).
PiemēriJūraszāļu polsteris.
2.Pildījums (piemēram, no vates, vatelīna) starp (apģērba) virsdrēbi un oderi. Detaļa, ko iešuj apģērbā, lai veidotu tam vēlamo formu, arī, lai palielinātu tā biezumu.
PiemēriJakas polsteris.
3.Elastīgs veidojums, ko piestiprina, lai radītu (kam) vēlamo formu.
PiemēriLai [grimējot] radītu sevišķi lielus, apaļus vaigus, dubultzodu vai skaustu, attiecīgās formas vates polsterus izveido starp divām auduma kārtām.
Avoti: 6-2. sējums