poļi
poļi -u, v. 
polis -ļa, v. 
poliete -es, dsk. ģen. -šu, s. 
1.dsk., v. Rietumslāvu tauta, Polijas pamatiedzīvotāji. 
PiemēriPoļu valoda.
- Poļu valoda. 
- Poļu māksla. 
- Mūsdienu poļu literatūra ir bagāta savdabīgiem, spilgtiem talantiem. 
- Šeit [operas uvertīrā], tāpat kā piedevā spēlētajā mazurkā (ar kori), visspilgtāk izpaudās poļu mūzikas krāšņais tautas kolorīts.. 
- Pēc Livonijas kara poļi ieguva Vidzemi un Latgali.. 
2.arī vsk. Šīs tautas piederīgais. 
PiemēriPusmūža sieviete, pēc tautības poliete, ir atbraukusi ekskursijā no dzimtās Varšavas..
- Pusmūža sieviete, pēc tautības poliete, ir atbraukusi ekskursijā no dzimtās Varšavas.. 
Stabili vārdu savienojumiNiķu polis (arī pods, maiss).
- Niķu polis (arī pods, maiss) — sar. Niķīgs cilvēks (parasti bērns).
Avoti: 6-2. sējums