matracis
matracis -ča, v.
Izņemams (gultas vai dīvāna) atsperu karkass, kas pārklāts ar mīkstu polsterējumu un apvilkts ar drānu. Īpaši izgatavots biezs, mīksts paklājs gulēšanai.
PiemēriJa matracis ir pārāk mīksts vai, otrādi, ciets, cilvēka miegs nav mierīgs: gulētājs grozās pa nakti līdz 40-50 reizēm.
- Ja matracis ir pārāk mīksts vai, otrādi, ciets, cilvēka miegs nav mierīgs: gulētājs grozās pa nakti līdz 40-50 reizēm.
- Gultiņā [zīdainim] jābūt matracim, kas pildīts ar jūras zālēm vai astriem.
- Istabā atradās plats atsperu matracis, ļodzīgs priežu koka galds..
Avoti: 5. sējums