Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
matracis
matracis -ča, v.
Izņemams (gultas vai dīvāna) atsperu karkass, kas pārklāts ar mīkstu polsterējumu un apvilkts ar drānu. Īpaši izgatavots biezs, mīksts paklājs gulēšanai.
PiemēriJa matracis ir pārāk mīksts vai, otrādi, ciets, cilvēka miegs nav mierīgs: gulētājs grozās pa nakti līdz 40-50 reizēm.
Avoti: 5. sējums