ķeksēt
ķeksēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Vilkt, bīdīt (ko) ar ķeksi.
PiemēriPlostnieki ķeksē baļķus no upes.
1.1.sar. Bīdīt, grūstīt, vilkt (ar ko tievu, smailu), lai izdabūtu laukā (piemēram, no grūti pieejamas vietas).
PiemēriĶeksēt no pagultes dzijas kamolu.
1.2.sar. Ņemt (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā. Ēst negausīgi, ņemot ēdienu uzreiz lielā daudzumā.
Piemēri..Ragainis nolauž pa gabalam baltmaizes un pieēd klāt veikalā pirktu ievārījumu, kuru ķeksē ar karoti no stikla burciņas..
Avoti: 4. sējums