Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
vilcējs
vilcējs -a, v.
vilcēja -as, s.
1.Darītājs → vilkt.
2.folkl. Dziedātājs, kas dzied, nemainot vai nedaudz mainot toņa augstumu.
PiemēriAr teikto dziesmu melodiku saistās arī primitīvākais un reizē savdabīgākais latviešu tautas mūzikas vairākbalsības veids - dziedāšana ar teicējām, vilcējām un locītājām.
  • Ar teikto dziesmu melodiku saistās arī primitīvākais un reizē savdabīgākais latviešu tautas mūzikas vairākbalsības veids - dziedāšana ar teicējām, vilcējām un locītājām.
  • Te mēs rodam vilcēju daudzbalsību, pretēji diezgan plaši izplatītajam uzskatam par tās pastāvēšanu tikai Kurzemē, turklāt atšķirībā no Alsungas saucējas skaņuraksts vairāk līdzinās izvērstam dziedājumam nekā melodeklamācijai.
  • Arī 19. gadsimta 30.-40. gados publicēti līgotņu apraksti, turklāt cittautiešu ievērību visvairāk saistīja meldijas vilcēju vairākbalsība.
3.v.; tehn. Vilces mašīna, ko izmanto piekabju vai puspiekabju vilkšanai.
PiemēriKāpurķēžu vilcējs.
  • Kāpurķēžu vilcējs.
  • Lielgabalu vilcējs.
  • Zenītraķešu vilcējs.
  • Vilcēja bremzes.
  • 1944. gada rudenī nepārtrauktās lietavas lauku un meža ceļus pārvērta īstā dubļu jūrā. Tajā nereti iestiga ne tikai artilērijas vilcēji un automašīnas, bet arī tanki.
Avoti: 8. sējums