vīkšties
vīkšties vīkšos, vīkšies, vīkšas, pag. vīkšos; refl.; apv.
1.Gatavoties (norisei, darbībai u. tml.). Vīkšķīties (3).
PiemēriVīkšties uz kāzām.
1.1.Darboties, rīkoties.
PiemēriKo tā Klinta tur vīkšas, trauku skapī vai ar visiem pleciem ielīdusi?
Avoti: 8. sējums