vīkšt
vīkšt vīkšu, vīkši, vīkš, pag. vīkšu; trans.; apv.
1.Gatavot (norisi, darbību u. tml.). Arī gādāt (ko). Vīkšķīt (2).
PiemēriAgrā pavasarī, kad pa savam paradumam Grāfi vīkša kādas mājas viesības, Dagne Grāfa bij nodomājusi ieaicināt arī Lidiju Meņģeli.
1.1.Gatavot, post (kādu) (piemēram, ceļam, darbam).
PiemēriĢērbjat [ģērbiet], vīkšat [vīkšiet] pādīti manu!
Avoti: 8. sējums