vīkstīt
vīkstīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.; apv.
1.Vīstīt.
PiemēriNo kāda novītuša zieda atraisījās lapiņa un nokrita uz grīdas. Vasilijs to pacēla un viegli vīkstīja savos pirkstos.
- No kāda novītuša zieda atraisījās lapiņa un nokrita uz grīdas. Vasilijs to pacēla un viegli vīkstīja savos pirkstos.
- Vīrs dauza sniegu no velteņiem un plaukstā vīksta.. milzīgu zaķeni.
- Eidis ir pārģērbies un, nometies uz ceļa, vīksta čemodāniņā savas darba drānas.
- «Pēr, nāc palīgā!» ..viņa pavēloši sauc. Pērs nāk. Pārvieto mantas [autobusa] sēdekļos, loca un vīksta.
Stabili vārdu savienojumiVīkstīt dūres (arī kulakus).
- Vīkstīt dūres (arī kulakus) idioma — sar. Gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
2.Ēst, parasti daudz un steidzīgi.
PiemēriVīksta gan viņi to plāceni bez savas jēgas.
- Vīksta gan viņi to plāceni bez savas jēgas.
2.1.intrans.
PiemēriGovs steidzīgi vīksta iekšā un pēc tam atgremo, zirgs apstrādā rūpīgi tūlīt.
- Govs steidzīgi vīksta iekšā un pēc tam atgremo, zirgs apstrādā rūpīgi tūlīt.
Avoti: 8. sējums