Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vilcene
vilcene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Vilku mātīte.
PiemēriTūlīt izlēca vilcene. Ļoti iespējams, ka viņa rūca, bet to noslāpēja divu mednieku bišu zalve. Sašautais dzīvnieks iegaudojās un pazuda biezoknī.
Avoti: 8. sējums