vilcināt
vilcināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Kavēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā).
PiemēriAkcijas gribēja iegūt arī fabrikanti Seskis un Nagainis, bet Ceplis viņus visādi vilcināja. Patiesībā Ceplis šos vīrus nemaz negribēja laist uzņēmuma tuvumā..
1.1.Panākt (ar savu rīcību), ka ieilgst (kā) īstenošana, norise u. tml., arī panākt, ka (kas) notiek, noris, tiek veikts vēlāk par paredzēto laiku.
PiemēriVilcināt lēmuma izpildi.
1.2.intrans.
PiemēriFilips: Tātad vari vēl nogaidīt? - Elize: Kāpēc vilcināt? Kas nav novēršams, lai notiek tūlīt.
1.3.Panākt, būt par cēloni, ka (laikposms, kad kam jānotiek, jānoris) tiek attālināts.
PiemēriVilcināt šķiršanās brīdi.
Avoti: 8. sējums