Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vīle1
vīle [vĩle] -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Daudzasmeņu griezējinstruments plāna materiāla slāņa atdalīšanai ar griezējdaļā ieveidotiem nelieliem zobiem, rievām.
PiemēriPlakana vīle.
Stabili vārdu savienojumiRupja vīle. Skrāpju vīle. Smalka vīle.
Avoti: 8. sējums