vilināt
vilināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, parasti, solot (arī nepamatoti, ar viltu) ko labu, iekārojamu u. tml., censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
PiemēriLieliska bija [aktrises] Šmithenes spēle, kad ciniskais frants vilina Anniņu uz pilsētu ar vislētākajiem pavešanas paņēmieniem, ar nieka dāvanām..
1.1.Censties panākt (piemēram, saucot, arī rādot, noliekot ko ēdamu, atdarinot dzīvnieku radītās skaņas), ka (dzīvnieks) kurp dodas, kur uzturas, tiek nomedīts u. tml.
PiemēriVilināt suni pie sevis.
1.2.Ar savu izturēšanos censties panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) kurp dodas (par dzīvniekiem).
PiemēriKuce skrēja pa priekšu, brīžam atgriezdamās un vilinādama sev līdzi saimnieku.
2.parasti 3. pers. Būt tādam, kas rada ieinteresētību, piemēram, ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu.
PiemēriNupat dzirdētais piedāvājums vilināja Lindu ar iespējām paveikt ko savu un tai pašā laikā arī baidīja..
2.1.intrans.
PiemēriVilināja iespēja pēc pavisam īsa apmācības laika pieklājīgi nopelnīt.
2.2.Būt tādam, kas saista (kāda) interesi, aizrauj ar savu saturu, problemātiku u. tml. (parasti par literatūru, mākslu, zinātni).
PiemēriPusaudžus vilina piedzīvojumu literatūra.
2.3.Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (kur) nokļūt, būt. Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (kur) doties, piedalīties.
PiemēriVai tad jūs nejūtat, kā aicina un sauc straumju sirdspuksti? Kā vilina virsotņu zilās tāles un ezeru rimtais vizmojums?
2.4.intrans.
PiemēriGrib arvien dziļāk un tālāk biezoknis vilināt.
2.5.Būt tādam, kas izraisa (kādā) patiku, valdzina (par cilvēku, tā ārieni). Būt tādam, kas izraisa estētisku, arī emocionālu pārdzīvojumu.
Piemēri..simtiem reižu dzīvē mēs sastopam cilvēkus un vienaldzīgi paejam tiem garām, neraugoties uz to, ka mūs varētu vilināt to daiļā āriene..
Stabili vārdu savienojumiVilināt (arī vilkt) (savos) tiklos (retāk valgos).
Avoti: 8. sējums