Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
vilkakūla
vilkakūla -as, s.; parasti vsk.
Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar blīvu ceru, zilganzaļām, raupjām sarveida lapām un ļoti šaurām vienpusējā vārpā sakopotām vārpiņām.
PiemēriStīvā vilkakūla.
Avoti: 8. sējums