vīle2
vīle [vìle] -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Šūtu materiālu (parasti auduma, ādas) savienojuma vieta. Arī šuve.
PiemēriKrekla vīle.
- Krekla vīle.
- Sānu vīle.
- Plecu vīle.
- Izlaist vīles.
- Bērna veļa jāšuj tā, lai nebūtu rupju vīļu un iešuvju.
- «Viņa atbraukšot pie manis.» Necik ilgi, ir ar klāt.., ģērbusies sarkana samta biksēs, sarkanā vamzī, viss uzspīlēts uz miesas tā, ka skaties tikai, ka vīles nepārsprāgst.
- Nekurināto telpu vēsais drēgnums spiedās drēbju vīlēs un ādas porās.
- pārn. ..gaisā jūt vasaru nākam, ziedi uz viena pleca, un smaržu reibums ik svārku vīlē.
1.1.Secīgu dūrienu virkne, arī šujot izveidota, piemēram, līnija, svītra (kā) savienošanai, apdarei, rotāšanai u. tml.
PiemēriViņas garie brunči slaucīja grīdu, to vīle vietām bija atrisuši, jo viņai nepatika lāpīšana..
- Viņas garie brunči slaucīja grīdu, to vīle vietām bija atrisuši, jo viņai nepatika lāpīšana..
- Sedziņu noslēdz auduma bārkstis, kas atšūtas ar cauro vīli.. Virs pirmās caurās vīles atrodas otra caurā vīle - līčloču caurā vīle..
- Cauro vīli šuj ar baltiem mulinē vai spolīšu diegiem.
Stabili vārdu savienojumiCaurā vīle.
- Caurā vīle — Dekoratīvi nošūta vīle, kurā, izvelkot auduma diegus, izveidota maza caurumu rinda.
1.2.Šuve2.
PiemēriTā.. bija cinkota slaucene ar snīpi vienā sānā un rūsas punktiņiem skārda salaiduma vīlē.
- Tā.. bija cinkota slaucene ar snīpi vienā sānā un rūsas punktiņiem skārda salaiduma vīlē.
2.Lokot, gludinot u. tml. izveidots svītrveida izcilnis, ieloce (apģērbā, audumā).
PiemēriDzeltenīgajā linu drānā stīvi izcēlās taisnās locījumu vīles, jo galdauts trīs gadus.. bija gulējis.. skapī.
- Dzeltenīgajā linu drānā stīvi izcēlās taisnās locījumu vīles, jo galdauts trīs gadus.. bija gulējis.. skapī.
- ..kaut arī uz vadža karājās kādi divi trīs dvieļi, atnesa no istabas gluži spodru, ar asām kā naži gludinājuma vīlēm.
- Aiz zābakiem resnas kājas armijas biksēs ar nažveidīgi asām iegludinājumu vīlēm.
3.Svītrveida uztūkums, ievainojums u. tml., kas radies, parasti, sitiena rezultātā, arī svītrveida rēta, arī grumba, rieva (ādā).
Piemēri«Labu mācību dabūja!» priecājās Strautiņš.. «Turpmāk, ja viņš [kūts dedzinātājs] ko sāk, atgādini tikai šo pērienu, tūliņ apklusīs. Es pa niekam roku vis nevicināju. Muguras vidū vajag būt vīlēm kā mezgliem.»
- «Labu mācību dabūja!» priecājās Strautiņš.. «Turpmāk, ja viņš [kūts dedzinātājs] ko sāk, atgādini tikai šo pērienu, tūliņ apklusīs. Es pa niekam roku vis nevicināju. Muguras vidū vajag būt vīlēm kā mezgliem.»
- Džulis nevienam pat ar nopūtu nav sūdzējies par mežonīgo saimnieku, kas viņa melno, smalko ādu ar pātagu vienās vīlēs sakapājis.
- Kreisajos deniņos, kur mati bija tālu atkāpušies, viņš [ārsts] sataustīja cietu rētas vīli.
- Viņa [vecāmāte] apklusa, un Maija dzirdēja viņu smagi elpojam. Tiešām, tas taču bija vecs cilvēks, kurš te sēdēja uz Maijas gultas, tumšās vīlēs sastrādātās rokas klēpī salicis.
3.1.Svītrveida audu bojājums (augiem).
PiemēriBaltā rūsa. Ierosina sēne.. Uz lapām, stublājiem un ziedu sastātiem baltas, cietas, spīdīgas vīles.
- Baltā rūsa. Ierosina sēne.. Uz lapām, stublājiem un ziedu sastātiem baltas, cietas, spīdīgas vīles.
4.pareti Samērā šaura taisnvirziena josla, ko veido svītrveida objekts apvidū, vidē.
PiemēriMēness aiz mākoņiem uzlēcis. Lauku ceļu vīles labi saskatāmas.
- Mēness aiz mākoņiem uzlēcis. Lauku ceļu vīles labi saskatāmas.
- Braucot pa lielceļu no Madonas uz Jēkabpili, kreisajā pusē redzama silu vīle. Vietām kuplāka un augstāka, vietām zemāka, vietām tālāka, vietām tuvāka..
- ..Kas būtu mūsu Latvija bez kokiem, Bez birztalām, bez silu zilām vīlēm?
Stabili vārdu savienojumiIzmirkt (arī samirkt, būt slapjam) līdz pēdējai vīlei. Samērcēt (arī izmērcēt) līdz pēdējai vīlei.
- Izmirkt (arī samirkt, būt slapjam) līdz pēdējai vīlei — Ļoti stipri samirkt (lietū).
- Samērcēt (arī izmērcēt) līdz pēdējai vīlei — Padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- Viena vīle — sar. Saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
Avoti: 8. sējums