šuve
šuve -es, dsk. ģen. -vju, s.
1.Secīgu dūrienu virkne, arī šūtu materiālu savienojuma vieta.
PiemēriSavienojuma šuve.
2.Nekustīga savienojuma josla (kāda materiāla, parasti metāla, koka, detaļām, priekšmetiem).
PiemēriPaneļu šuve.
Stabili vārdu savienojumiMetinājuma šuve.
3.med. Šujot izveidota savienojuma josla (brūcei, plīsumam u. tml.).
PiemēriAsinsvadu šuves.
Stabili vārdu savienojumiLikt šuves.
4.anat. Nekustīga savienojuma josla (organisma daļām).
PiemēriGalvaskauss sastāv no 23 kauliem; vairums no tiem ir pāra kauli. Kauli savienoti nekustīgi, ar šuvēm.
Avoti: 7-2. sējums