vīle1
vīle [vĩle] -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Daudzasmeņu griezējinstruments plāna materiāla slāņa atdalīšanai ar griezējdaļā ieveidotiem nelieliem zobiem, rievām.
PiemēriPlakana vīle.
- Plakana vīle.
- Apaļa vīle.
- Rombveida vīle.
- Nagu vīle.
- Vīles spals.
- Iecirst vīlei jaunus zobus.
- Ja nav speciālas asināmās mašīnas, zāģus, urbjus u. c. asina ar piemērotām vīlēm. Atkarībā no zobu veida izšķir parastās un skrāpju vīles.
- Vīle jātur ar abām rokām līmeniski un jābīda uz priekšu ar vieglu piespiedienu.
- Kad krusta žuburi bija izzāģēti, meistars ķērās pie pulēšanas. Vispirms viņš apstrādāja akmeni ar rupjām tērauda vīlēm, tad arvien smalkākām galodām..
Stabili vārdu savienojumiRupja vīle. Skrāpju vīle. Smalka vīle.
- Rupja vīle — Rupjvīle.
- Skrāpju vīle — Skrāpjvīle.
- Smalka vīle — Smalkvīle.
Avoti: 8. sējums