atvilkties
atvilkties -velkos, -velcies, -velkas, pag. -vilkos; refl.
1.Lēnām atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). imperf. Vilkties nost (sānis, atpakaļ).
PiemēriAtvilkties sānis.
2.Atkāpties, atiet (par karaspēku).
PiemēriPretinieka kolonnas atvilkās atpakaļ. Bet.. [krievu] ķēdes slīdēja arvien zemāk ielejā.
3.sar. Lēnā gaitā atnākt šurp. imperf. Vilkties šurp. Lēnā gaitā atnākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
Piemēri..tas [priekšstrādnieks] atvilkās pār sētsvidu tikko pazīstams, gandrīz tādu pašu kupri mugurā kā vecajam Līcim.
3.1.Lēnām atvirzīties šurp (par transportlīdzekļiem).
PiemēriGranāta trāpīja vilciena bruņutornī un to sadragāja. Vilciens lēni atvilkās atpakaļ uz stacijas pusi.
4.sar. Lēnā gaitā atiet nost (sānis, atpakaļ). imperf. Vilkties nost (sānis, atpakaļ).
PiemēriViens otrs bailīgi atskatījās uz biezajiem krūmiem, kas jau sāka izdalīties no tumsas, un drošības labad atvilkās vairāk citiem aiz mugurām.
5.sar. Noģērbt virsdrēbes.
PiemēriLūdzu atvelcieties. Virsdrēbes pakārsim te.
6.reti Atpūsties. Atvilkt elpu.
PiemēriArājs apstājies vagas galā, lai ļautu zirdziņam atvilkties.
Avoti: 1. sējums