Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
klavieres
klavieres -ru, s.; tikai dsk.
Taustiņu stīgu mūzikas instruments (flīģelis, pianīns), kura mehānismā stīgas ieskandina ar filcu apvilkti veserīši.
PiemēriSpēlēt klavieres.
  • Spēlēt klavieres.
  • Sēsties pie klavierēm.
  • ..viņš nospēlēja man jauno dziesmu uz klavierēm un pusbalsī dziedāja līdzi.
  • ..melni frakots vīrs.. apsēžas pie klavierēm, bet flīģeļa ielokā nostājas dziedātāja un viegli uzliek elkoni klavieru vākam.
  • Tovakar atskaņoja Čaikovska Pirmo klavieru koncertu.
  • Brāmsa sonāte pēc būtības ir īsts koncertduets, kurā vijoles un klavieru partija ir līdztiesīga, bet dažkārt klavieru partija ir pat vadošā.
  • Izstrādāts un nozīmīgs [dziesmās] ir klavieru pavadījums, tomēr tas vienmēr pakļauts melodijai.
Stabili vārdu savienojumiBungot klavieres. Klavieru koncerts.
  • Bungot klavieres sar. Nemākulīgi spēlēt klavieres.
  • Klavieru koncerts Klavierkoncerts.
  • Klavieru kvartets1. Klavieru, vijoles, alta un čella ansamblis.2. Skaņdarbs šādam izpildītāju sastāvam (parasti sonātes cikla formā).
  • Klavieru kvintets1. Klavieru un četru stīgu instrumentu (parasti stīgu kvarteta) ansamblis.2. Skaņdarbs šādam izpildītāju sastāvam (parasti sonātes cikla formā).
  • Klavieru mūzika Klaviermūzika.
  • Klavieru partija Klavierpartija.
  • Klavieru pavadījums Klavierpavadījums.
  • Klavieru trio1. Klavieru, vijoles un čella ansamblis.2. Skaņdarbs šādam izpildītāju sastāvam (parasti sonātes cikla formā).
Avoti: 4. sējums