velkams
velkams -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → vilkt.
2.lietv. nozīmē: velkamais, -ā, v. Tas (piemēram, rīks), ar kuru ko velk, kuru izmanto kā vilkšanai.
PiemēriKuldīdznieks Priedītis steidz atliekt savam nazim korķa velkamo un noliek Vilnim uz ceļgala.. Vilnis.. attaisa benediktieša pudeli, sāk ieliet skārda glāzēs..
2.1.Tas, ko velk.
PiemēriBēgļi.. šo to nosviež no vezuma un atstāj ceļmalā, lai nogurušiem zirgiem nebūtu par daudz smags velkamais.
Avoti: 8. sējums