stibīt
stibīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju; sar.
1.trans. Ar pūlēm, grūtībām nest, arī vilkt, stumt (ko smagu).
PiemēriStibīt maisus.
- Stibīt maisus.
2.intrans. Iet sīkiem, arī nevarīgiem soļiem. Stibināt.
Piemēri..kādu gabaliņu [kucēns] cītīgi turējās ieblakus, tomēr drīz vien no jauna neglābjami atpalika un atkal stibīja nopakaļ..
- ..kādu gabaliņu [kucēns] cītīgi turējās ieblakus, tomēr drīz vien no jauna neglābjami atpalika un atkal stibīja nopakaļ..
Avoti: 7-2. sējums