noraust
noraust -raušu, -raus, -rauš, pag. -raušu
1.trans. Raušot novirzīt nost (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriNoraust pelnus no oglēm.
1.1.Raušot ko nost, notīrīt (kā) virsmu.
Piemēri..Kazimirs noraus aprasojušo pieri..
2.intrans. Novilkt (parasti ar roku, drānu) gar (ko).
Piemēri«Labs gan [piens]!» Arvīds vienā paņēmienā iztukšoja balto māla krūzīti un norausa ar delnu gar lūpām.
2.1.trans.
Piemēri..krusttēvs, lasot vēstuli, slēpu noraus delnu gar acīm.
3.trans. Raušot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
PiemēriNoraust maizes druskas no galda saujā.
Avoti: 5. sējums