noraut
noraut -rauju, -rauj, -rauj, pag. -rāvu
1.trans. Raujot atdalīt nost (ko visu vai tā daļu).
PiemēriNoraut ābolu.
Stabili vārdu savienojumiNoraut (arī novilkt) ādu pār acīm. Noraut galvu.
1.1.Strauji atdalīt nost (ko visu vai tā daļu) — piemēram, par vēju, ūdeni.
PiemēriVētra norāvusi mājai jumtu.
1.2.Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) tiek atdalīts nost (piemēram, par šāviņiem, iekārtām).
PiemēriMīna norāvusi gājējam kāju.
1.3.Pakļaujot berzei, atdalīt nost, arī sabojāt.
PiemēriNoraut skrūvei vītni.
2.trans. Ar strauju kustību, ar rāvienu novirzīt, noņemt, nocelt.
PiemēriNoraut šķīvi no galda.
2.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji novirzās nost (no kā) — parasti par vēju.
PiemēriSpēja vēja brāzma norāva kritušajiem telteni..
2.2.Ar strauju kustību novirzīt nost (no kā sava ķermeņa daļu).
PiemēriMeitene norāva kāju no paminas un izbrīnīta paskatījās Uģī..
2.3.Strauji novilkt (apģērbu, apavus). Strauji nomaukt, noņemt (ko uzmauktu, apsietu).
PiemēriNoraut spilvenam pārvalku.
Stabili vārdu savienojumiNoraut masku.
2.4.Raujot, ar rāvienu panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Raujot, ar rāvienu panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
PiemēriNoraut suni aiz siksnas no durvīm.
2.5.Strauji novilkt (priekšmetu nost no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriZirgs norauj vezumu no tīruma.
3.trans. Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (kas, kāds) nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
PiemēriTargals: Nu, nekavējies, noņem šķidrautu! — Ļaudis: No galvas noraut viņu zemē!
3.1.Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (cilvēks) nogāžas, strauji nosēžas, noguļas (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriMārcis ir satrakojies tāpat kā kazas, saķer Helgi aiz kājas un norauj zemē.
3.2.Raujot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties līdzi lejā (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriNoraut zēnu līdzi pa kāpnēm lejā.
3.3.Strauji novilkt lejā (priekšmetu no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriZirgs norāva ragavas pa kalnu.
3.4.Strauji virzīt un pabeigt virzīt lejā (kur, līdz kurienei u. tml.) — par straumi.
PiemēriBet [upes] straujums norāva ķēvi tālu tālu lejup..
3.5.Strauji paraut uz leju līdz galam (parasti rokturi, sviru).
PiemēriNoraut vagonā bremzi.
4.trans. Raujot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
PiemēriNoraut suni garām vārtiem.
4.1.Strauji novilkt (priekšmetu) gar (ko), garām (kam).
PiemēriZirgs norāva ragavas gar pašu grāvja malu.
5.parasti 3. pers.; trans. Būt par cēloni tam, ka (āda) kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa (par vēju, sauli).
Piemēri..kailie, spēcīgie lieli saulē un vējā norauti tumši brūni.
6.trans. Pēkšņi pārtraukt (runu, skaņu u. tml.). Apraut (2).
PiemēriVecīte norāva valodu, izdzirdusi pirmās zvana skaņas.
8.trans.; sar. Noņemt, nedot (to, kas kādam pienākas). Arī samazināt.
PiemēriNoraut prēmiju.
8.1.Neizpildīt (piemēram, plānu), būt par cēloni tam, ka netiek izpildīts, realizēts (piemēram, plāns).
Piemēri«Un plānu mēs nedrīkstam noraut, nevienu procentu no plāna.»
9.intrans.; sar. Nogulēt, parasti cieši (visu laikposmu).
PiemēriNoraut pāris stundu.
9.1.trans.
PiemēriIelīdīs abi ar Lēno siena šķūnī un noraus dienvidu..
10.intrans.; sar. Spraigi nostrādāt (visu laikposmu).
Piemēri«Bet ko tu tā steidzies? Tikko no jūras un atkal jūrā! Cik ilgi tur biji - sešus mēnešus?» - «Norāvu sešus!»
11.trans.; sar. Spraigi strādājot, darbojoties, nopelnīt, iegūt.
Piemēri..no Daudzevas mežiem brusas uz Daugavas krastu vezdami, kurzemnieki līdz pusotra rubļa dienā norāva.
11.1.Spraigi strādājot, pabeigt (visu darāmo).
Piemēri«Nu, vai šodien līdz vakaram norausiet to kartupeļu gabalu?»
Stabili vārdu savienojumiNoraut pienu. Žagās norauj.
Avoti: 5. sējums