norauties
norauties -raujos, -raujies, -raujas, pag. -rāvos; refl.
1.Raujoties atbrīvoties.
PiemēriSuns norāvies no saites.
- Suns norāvies no saites.
- Varbūt zirgs ārā norāvies un viņš skrēja to piesiet?
- Ir bijuši gadījumi, kur pie āķa palikusi tikai zuša galva, bet pats tas ir norāvies un aizgājis..
- Kādā vakarā, kad viņa [aukle] bija ar Andri nonākusi līdz galveniem parka izejas vārtiem, pēkšņi tas viņai norāvās rokai un pazuda pūlī.
Stabili vārdu savienojumiKā no ķēdes norāvies (arī pasprucis).
- Kā no ķēdes norāvies (arī pasprucis) idioma — sar. Saka par cilvēku, kas aiz pārmērīgas sajūsmas, prieka uzvedas skaļi, trokšņaini, neapvaldīti.
2.parasti 3. pers. Tikt norautam (1).
PiemēriZēnam norāvusies poga.
- Zēnam norāvusies poga.
3.parasti 3. pers. Tikt norautam (2).
PiemēriBērnam norāvies galdauts no galda.
- Bērnam norāvies galdauts no galda.
4.sar. Nostrādāties.
Piemēri«Nu būs ko norauties,» stjuarts Beide drūmi teica kuģa galdniekam, dabūjis no kapteiņa zināt, ka uz «Aldonas» šajā braucienā būs pasažieris.
- «Nu būs ko norauties,» stjuarts Beide drūmi teica kuģa galdniekam, dabūjis no kapteiņa zināt, ka uz «Aldonas» šajā braucienā būs pasažieris.
- Cik reižu visu nakti pie mašīnas neesmu norāvies, ja gadās remonts.
Avoti: 5. sējums