Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
norauties
norauties -raujos, -raujies, -raujas, pag. -rāvos; refl.
1.Raujoties atbrīvoties.
PiemēriSuns norāvies no saites.
Stabili vārdu savienojumiKā no ķēdes norāvies (arī pasprucis).
2.parasti 3. pers. Tikt norautam (1).
PiemēriZēnam norāvusies poga.
3.parasti 3. pers. Tikt norautam (2).
PiemēriBērnam norāvies galdauts no galda.
4.sar. Nostrādāties.
Piemēri«Nu būs ko norauties,» stjuarts Beide drūmi teica kuģa galdniekam, dabūjis no kapteiņa zināt, ka uz «Aldonas» šajā braucienā būs pasažieris.
Avoti: 5. sējums