Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nošļukt
nošļukt -šļūku, -šļūc, -šļūk, pag. -šļuku; intrans.
1.Šļūkot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
PiemēriLakats nošļūk uz pleciem.
  • Lakats nošļūk uz pleciem.
  • Kad mazā cepurīte nošļuka no galvas, sieviete to pacēla un iebāza kabatā..
  • ..sieviete vairs nevar noturēt mugursomu, un tā atkabināta nošļūk pie kājām.
  • Viņš grozījās krēslā, te padevās uz priekšu tā, ka gandrīz, vai nošļuka uz grīdas, te, it kā atsperes sviests, atsprāga atpakaļ.
1.1.Šļūkot uz leju, novietoties zemāk vai zemu (kur, uz kā u. tml.) tā, ka nokarājas (par ko uzvilktu, uzkārtu u. tml.).
PiemēriZeķes nošļukušas.
  • Zeķes nošļukušas.
  • ..Millers.. pierauj pavēderē nošļukušās bikses.
  • Ozols sarāva plecus uz augšu, sakārtodams nošļukušo mugursomu.
  • Rokas viņam [gūsteknim] bija paceltas gaisā, automāts nošļucis uz vēdera..
1.2.Šļūkot novirzīties (nost no kā) uz leju.
PiemēriTātad kabīne atvērsies, ja rokturi cels uz augšu un nevis spiedīs uz leju. Drusku grūtāk, jo elkonis vieglāk var nošļukt no roktura, pirms durvis atveras.
  • Tātad kabīne atvērsies, ja rokturi cels uz augšu un nevis spiedīs uz leju. Drusku grūtāk, jo elkonis vieglāk var nošļukt no roktura, pirms durvis atveras.
  • Katru acumirkli sastingušie pirksti varēja nošļukt no gāles malas un nelaimīgais [slīcējs] paiet zem ledus vāka..
  • Viņa.. pietupusies centās no jauna pārsiet čemodānam nošļukušo auklu.
2.parasti 3. pers. Slābi, bez nepieciešamā stingruma noliekties, nokarāties, nokārties.
PiemēriNošļukušas ūsas.
  • Nošļukušas ūsas.
  • Cūka ar nošļukušām ausīm.
  • Nošļukušas lapas.
  • Garkājainais, kalsnais un savā baltajā, nošļukušajā maskēšanās virsvalkā ģērbies klamzīgais staršina.. gribēja vēl kaut ko pasacīt..
2.1.Slābi pavērsties, noslīdēt uz leju (par ķermeņa daļām).
Piemēri..mutes kaktiņi nošļukuši uz leju kā aizvainotam bērnam.
  • ..mutes kaktiņi nošļukuši uz leju kā aizvainotam bērnam.
  • Sakumpis, nošļukušiem pleciem un sāņus noliektu galvu - viņš izskatījās kā bez palīdzības atstats bēdulis..
2.2.Bezspēkā nolaisties (par rokām). Bezspēkā noliekties (par galvu).
PiemēriTomēr [Osiene] neiesita, Anna nevairījās, pat galvu neatlieca, tikai paskatījās tādām acīm, ka roka pati nošļuka.
  • Tomēr [Osiene] neiesita, Anna nevairījās, pat galvu neatlieca, tikai paskatījās tādām acīm, ka roka pati nošļuka.
  • Bet pēkšņi rokas viņai nevarīgi nošļūk gar sāniem.
  • «Man domāt,» viņš teica un pasvēra augstāk nošļukušo galvu.
3.Bezspēkā noslīgt (par cilvēkiem).
PiemēriPerjē kungs izskatījās tik nožēlojams un nonīcis. Nevarīgi nošļuka sēdus peļķē, abām rokām apņēma kājas un uzspieda zodu ceļgaliem.
  • Perjē kungs izskatījās tik nožēlojams un nonīcis. Nevarīgi nošļuka sēdus peļķē, abām rokām apņēma kājas un uzspieda zodu ceļgaliem.
  • Septiņas stundas tvīcis, Šmerliņš mājās nošļūk krēslā un saļimst pār galdu..
4.parasti divd. forma: nošļucis; sar. Pazaudēt možumu, kļūt bēdīgam, grūtsirdīgam.
PiemēriGarastāvoklis uzreiz sagriezās par simt astoņdesmit grādiem. Atnācu mājās nošļukusi un nelaimīga.
  • Garastāvoklis uzreiz sagriezās par simt astoņdesmit grādiem. Atnācu mājās nošļukusi un nelaimīga.
  • ..[zaķu] dzinēji sarodas malā, visi garām sejām, nošļukuši. Neviens nekā nav noķēris, sejās atspoguļojas nogurums, vilšanās...
  • Krancis, izstiepis kaklu un nolaidis galvu, nošļucis vilkās līdz [zēnam].
Stabili vārdu savienojumiDūša nošļūk (arī noplok, saplok, sašļūk). Sirds nošļūk (zemu, arī uz leju).
Avoti: 5. sējums