nošļākties
nošļākties -šļācos, -šļācies, -šļācas, pag. -šļācos; refl.
1.Refl. → nošļākt1. Tikt nošļāktam.
PiemēriNošļākties, laistot dārzu.
- Nošļākties, laistot dārzu.
- Motocikls nošļācies ar dubļiem.
2.parasti 3. pers. Īsu brīdi, vienu reizi šļākties: nošļākt2.
PiemēriVietvietām [jūrā] kaut kas nokustējās.. un nošļācās. «Zivis,» Dauka nosprieda..
- Vietvietām [jūrā] kaut kas nokustējās.. un nošļācās. «Zivis,» Dauka nosprieda..
- Rasa tik nošļācās man pakaļ.
Avoti: 5. sējums