nošļūkt
nošļūkt -šļūcu, -šļūc, -šļūc, pag. -šļūcu
1.intrans. Šļūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
PiemēriNošļūkt no siena vezuma.
2.trans. Šļūcot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
2.1.intrans. Šļūkt (visu laikposmu) un pabeigt šļūkt.
PiemēriNošļūkt ar slēpēm visu pēcpusdienu.
3.intrans.; sar. Šļūcošā gaitā noiet, nonākt.
Piemēri..garš, kaulains vecis.. nošļūca gar ābeļdārzu lejā.
3.1.trans.
PiemēriAr grūtībām nošļūkt dažus soļus.
4.trans. Apstrādāt ar šļūci.
PiemēriPavasarī augsne jānošļūc un pēc tam jāsastrādā ar frēzi..
5.trans.; parasti divd. formā: nošļūkts; sar. Novalkāt (apavus).
PiemēriSavus apavus - krietni nošļūktas kurpes - viņš turēja.. rokā..
Avoti: 5. sējums