nošļukt
nošļukt -šļūku, -šļūc, -šļūk, pag. -šļuku; intrans.
1.Šļūkot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
PiemēriLakats nošļūk uz pleciem.
1.1.Šļūkot uz leju, novietoties zemāk vai zemu (kur, uz kā u. tml.) tā, ka nokarājas (par ko uzvilktu, uzkārtu u. tml.).
PiemēriZeķes nošļukušas.
1.2.Šļūkot novirzīties (nost no kā) uz leju.
PiemēriTātad kabīne atvērsies, ja rokturi cels uz augšu un nevis spiedīs uz leju. Drusku grūtāk, jo elkonis vieglāk var nošļukt no roktura, pirms durvis atveras.
2.parasti 3. pers. Slābi, bez nepieciešamā stingruma noliekties, nokarāties, nokārties.
PiemēriNošļukušas ūsas.
2.1.Slābi pavērsties, noslīdēt uz leju (par ķermeņa daļām).
Piemēri..mutes kaktiņi nošļukuši uz leju kā aizvainotam bērnam.
2.2.Bezspēkā nolaisties (par rokām). Bezspēkā noliekties (par galvu).
PiemēriTomēr [Osiene] neiesita, Anna nevairījās, pat galvu neatlieca, tikai paskatījās tādām acīm, ka roka pati nošļuka.
3.Bezspēkā noslīgt (par cilvēkiem).
PiemēriPerjē kungs izskatījās tik nožēlojams un nonīcis. Nevarīgi nošļuka sēdus peļķē, abām rokām apņēma kājas un uzspieda zodu ceļgaliem.
4.parasti divd. forma: nošļucis; sar. Pazaudēt možumu, kļūt bēdīgam, grūtsirdīgam.
PiemēriGarastāvoklis uzreiz sagriezās par simt astoņdesmit grādiem. Atnācu mājās nošļukusi un nelaimīga.
Stabili vārdu savienojumiDūša nošļūk (arī noplok, saplok, sašļūk). Sirds nošļūk (zemu, arī uz leju).
Avoti: 5. sējums