nošļākt
nošļākt -šļācu, -šļāc, -šļāc, pag. -šļācu
1.trans. Šļācot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
PiemēriViņš nošļāca mani ar ūdeni.
1.1.Šļācoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu).
PiemēriLāgiem ūdens šļāces ietriecās jahtas dūmenī, pa vēja caurulēm ieplūda mašīnu telpā un nošļāca jūrniekus ar ledainu dušu.
2.parasti 3. pers.; intrans. Īsu brīdi, Vienu reizi šļākt. Nošļākties (2).
PiemēriPriekšgals [kuģim] brīdi pa brīdim panira zem tumša vaļņa, nošļāca ūdens, uzdvesdams saltu, it kā noslēpumainu dziļuma elpu.
Avoti: 5. sējums