Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nošķūtēt
nošķūtēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; novec.
Nogādāt, arī nosūtīt (parasti ar transportlīdzekli).
Piemēri..saltai atkalai līņājot, uzsēdināja veco Maldavu zirņu maisu vezumā un nošķūtēja uz Jelgavu.
Avoti: 5. sējums