nošķūrēt
nošķūrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Šķūrējot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriBernāta lāpsta aiz loga skan skaļi un nikni - vai tiešām viņš taisās nošķūrēt visu Dzegu stacijas sniegu?
- Bernāta lāpsta aiz loga skan skaļi un nikni - vai tiešām viņš taisās nošķūrēt visu Dzegu stacijas sniegu?
- Kaut kur ierūcas motors. ..tas ir vai nu traktors, vai sniega tīrāmā mašīna. Nošķūrēs visu, un ceļi atkal būs kā galdi.
- Visādi atkritumi. Starp sliedēm melns sīrups. Vispirms nošķūrējams tikai lielums.
1.1.Šķūrējot notīrīt (kā) virsmu.
PiemēriSētnieki ietves vēl nebija paguvuši nošķūrēt un gājēji nobradāt..
- Sētnieki ietves vēl nebija paguvuši nošķūrēt un gājēji nobradāt..
- ..nekas cits neatliek kā cīņa ar kupenām. Vienā pusstundā nošķūrē visas celītes gludas..
- Naktī bija krietni snidzis. Uz tikko nošķūrētā lauku ceļa šur tur vīdēja tumši plankumi.
2.Šķūrējot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
PiemēriTiklīdz laiks noskaidrosies, visu [sniegu] vajadzētu dabūt zemē, izkāpt pa lūciņu cauri bēniņiem un nošķūrēt lejā, kamēr nav sačākstējis un kļuvis slapjš.
- Tiklīdz laiks noskaidrosies, visu [sniegu] vajadzētu dabūt zemē, izkāpt pa lūciņu cauri bēniņiem un nošķūrēt lejā, kamēr nav sačākstējis un kļuvis slapjš.
Avoti: 5. sējums