nošķūrēt
nošķūrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Šķūrējot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriBernāta lāpsta aiz loga skan skaļi un nikni - vai tiešām viņš taisās nošķūrēt visu Dzegu stacijas sniegu?
1.1.Šķūrējot notīrīt (kā) virsmu.
PiemēriSētnieki ietves vēl nebija paguvuši nošķūrēt un gājēji nobradāt..
2.Šķūrējot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
PiemēriTiklīdz laiks noskaidrosies, visu [sniegu] vajadzētu dabūt zemē, izkāpt pa lūciņu cauri bēniņiem un nošķūrēt lejā, kamēr nav sačākstējis un kļuvis slapjš.
Avoti: 5. sējums