nošķirties
nošķirties -šķiros, -šķiries, -šķiras, pag. -šķīros; refl.
1.Nodalīties savrup.
PiemēriPludmalē Rita ar Arni tūlīt nošķiras un atstāj mūs ar Hariju vienus. Viņi aiziet staigāt gar jūru.
- Pludmalē Rita ar Arni tūlīt nošķiras un atstāj mūs ar Hariju vienus. Viņi aiziet staigāt gar jūru.
- Pilsētas centrā no gājēju drūzmas nošķīrās divi puiši jūrnieku formās..
- Tad notika, ka divas govis, Jānim nemanot, bija nošķīrušās no citiem lopiem un iegājušas rudzu laukā..
- pārn. Kāds kuģis.., vētrā nošķīries no citiem, aizkļuva vēl tālāk dienvidos un atklāja Gambijas grīvu..
- pārn. ..varbūt ir arī dzejoļi, kuros saplūst individuālie un sabiedriskie motīvi, lai tad atkal nošķirtos un ietu savu ceļu.
1.1.Nozaroties (par ceļu, taku).
Piemēri..no ceļa nošķiras pavisam mazītiņš celiņš..
- ..no ceļa nošķiras pavisam mazītiņš celiņš..
- No lielās stigas nošķiras meža taka..
Avoti: 5. sējums