Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nošķilties
nošķilties parasti 3. pcrs., -šķiļas, pag. -šķilās; refl.
1.Īsu brīdi, vienu reizi parādīties, degt (par uguni, liesmām u. tml.).
Piemēri..zirgs ar savu pakavu cirta, nošķīlas uguns.
  • ..zirgs ar savu pakavu cirta, nošķīlas uguns.
  • Gar logu nošķīlas zibeņi.
  • pārn. Asa sāpe kā degošs sērkociņš nošķiļas gar visu stilbu.
2.reti Nošķelties1.
PiemēriNo krama nošķīlas liels gabals.
  • No krama nošķīlas liels gabals.
Avoti: 5. sējums