nošķirtība
nošķirtība -as, s.; parasti vsk.
Stāvoklis, kad nav sakaru, saikņu (ar ko).
Piemēri..nošķirtības nav dzīves īstenībā, tā nedrīkst būt arī literatūrā, kuras labākajos darbos spilgti izpaužas latviešu un pārējo tautu dzīves kopība un mērķu vienotība.
- ..nošķirtības nav dzīves īstenībā, tā nedrīkst būt arī literatūrā, kuras labākajos darbos spilgti izpaužas latviešu un pārējo tautu dzīves kopība un mērķu vienotība.
- Viņa saprata, ka Gunāram ir vajadzīga nošķirtība un vientulība, lai iznēsātu personiskās atziņas.
- Viņai šķita, ka tāda nošķirtība ļauj ne vien izlasīt daudz grāmatu, bet piespiež arī vairāk pārdomāt..
Avoti: 5. sējums